2015.gads mūzikā

tl;dr
Apocalyptica, Lamb of God atkal spēlē, Soilwork paliek tikai labāki, Muse tur buru, Marilyn Manson atkal ir roķīgs


Apocalyptica – Shadowmaker (cello rock)

Piesaistījuši pastāvīgu vokālistu, vairs nav instrumentālo dziesmu, bet citādi tā pati maigi sērīgā Apocalyptica. Ļoti, ļoti pielipa Hole in my soul, labi atmiņā palika arī titildziesma un Cold Blood. [8]


Muse – Drones (rock)

Varen spēcīgi, caur un caur. Koncepta albūms, kura dziesmas pārmaiņas pēc ir lipīgas un paliek atmiņā arī pašaas par sevi. Paša favorīti: Dead Inside, Mercy, Reapers un Defector.[9]


Riverside – Love, Fear and the Time Machine (progressive rock)

Viegli klausāmi, neuzmācīgi, bet lipīgi. Riverside turpina darīt savu lietu. Discard Your Fear, Lost un #Addicted. [8]


Lamb of God – VII: Sturm un Drang (groove metal)

Mini sirdstrieka un vakums dvēselē bija par ziņu, ka LoG ir “on hiatus”. Bet re, tas nebija uz ilgu laiku. Nikni un precīzi ,kā vienmēr, mazliet sērīguma pieskaņa no Randy Blythe sirdsapziņas laikam. Paliekoši pielipuši 512, Embers, Overlord un Torches. Sevišķi jāizceļ Overlord kā kautkas nedzirdēts no LoG līdz šim – puse dziesmas netipiski mierīga un balādīga un gandrīz bez brēkšanas. [8]


Disturbed – Immortalized (hard rock)

Reasonably spēcīgi – vokāls joprojām ir spēcīgs, rifi – joprojām lipīgi. Personīgi: What Are You Waiting For, Never Wrong un Who Taught You How to Hate, bet vērts noklausīties visu. Izņemot Sound of Silence koveru – oriģināls bija labāks, koverā ar krietni lielāku cilvēku un instrumentu skaitu izklausās tukši. Nevar saprast, ko ar to mēģināja panākt.[8]


Soilwork – The Ride Majestic (melodic death metal)

Jau Living Infinite bija ļoti labs, bet ar šo Soilwork pārspējuši paši sevi – šī vairs nav nejaušība, bet likumsakarība. Spēcīgākās metāla balādes, ko pēdējā laikā esmu dzirdējis. Īpaši pielipa Whirl of Pain, Petrichor by Sulphur, Father and Son, eh, tā var visas albūma dziesmas pārskaitīt. [9]


Puscifer – Money Shot (alternative rock)

Viegli klausāms un neuzkrītošs, bet pasīvi agresīvs, ja mazliet ieklausās. The Arsonist pielipa uz palikšanu (“Fire, fire. Shit’s on fire”), aiz tā – The Remedy, Smoke and Mirrors un The Life of Brian.[8]


Fear Factory – Genexus (mecha metal)

Vecā formula ar niknu kardānu un kind-of djent – normāli plēš nost seju. Protomech, Church of Execution un Soul Hacker, bet pārējās dziesmas sevišķi neatpaliek. Atsevišķi jāpiemin Expiration Date – lipīga balāde/tucinieks, netipiski Fear Factory.[8]


Butcher Babies – Take It Like a Man (groove metal)

Nikni un tucīgi, tieši kā groove metal jābūt. Never Go Back ir tāds vieglāks, roķīgāks lipīgais gabals, Thrown Away ir kaut kas In This Moment sērīgajā stilā, bet pašam visvairāk pielipa Gravemaker – tas arī parāda vidējo niknuma līmeni ap kuru grozās pārējās dziesma.[8]


TesseracT – Polaris (djent rock)

Pilnīgi mainījies līdzšinējais iespaids par TessaracT kā tādu ambient meh djent – dziesmas ir lipīgas un tucīgas, šur tur vēl parepo pa vidu, kas liekas nākamā lieta, ko visi tagad dara. Citādi – Riverside ar vairāk djent. Pirmais pielipa Dystopia, aiz tā Utopia un Hexes.[8]


Lietas, kas klausītas mazāk


Lindemann – Skill In Pills (rammstein metal)

Rammstein vokālists un Peter Tägtgren sataisījuši albūmu, kas ir tas pats Rammstein tikai angliski – tucīgi un nedaudz nsfw. Lipīgākie – Praise Abort un Fish On. Atsevišķi atmiņā palika Yukon – jocīga balāde par tjip zeltrača dzīvi. “You stole my eyes, never gave them back”.


Lana Del Ray – Honeymoon (sad pop)

Viegli klausāma, sērīga mūzika – sākotnējā formula mainīta nav, arī reasonably lipīgi vēl joprojām. High by the Beach un God Knows I Tried.


Three Days Grace – Human (meh rock)

Bija bailes, ka paņemot vokālistu no My Darkest Days, Three Days Grace paņems vēl ko no tā – muļķīgus tematus, gonoreju or something. Izrādās nē, Three Days Grace savu skaņu nav zaudējuši – tāpat pacilājoši un nedaudz lipīgi. Vairāk par I Am Machine gan nekas nepielipa.


Children of Bodom – I Worship Chaos (finnish angry metal)

Zaudējuši Roope Latvala, bet neliekas, ka tas būtu sevišķi traucējis skanējumam, Alexi laikam spēj pats sev harmonijas spēlēt. Liekas labāk par iepriekšējo – lielāka dažādība un kopsummā lipīgāk. Pašam atmiņā palika sērīgākās – Prayer for Afflicted un All for Nothing.


Nightwish – Endless Forms Most Beautiful (symphonic metal)

Nejūtu būtiskas izmaiņas salīdzinot ar visu līdzšinējo. My Walden un Alpenglow kind of palika atmiņā, bet šis galīgi nav mans mīļākais žanrs – viss liekas reiz jau dzirdēts un pārstrādāts.


Five Finger Death Punch – Got Your Six (heavy metal)

Pamatā tas pats kas ir Disturbed, tikai ar vairāk lamāšanos. Jekyll and Hyde, sure, bet dziesmas pa lielam līdzīgas. Varbūt liktos labāks, ja nebūtu pirms tam dzirdējis jauno Disturbed.


Paradise Lost – The Plague Within (doom metal)

Vairāk metal nekā pēdējās dzirdētās lietas no viņiem. Drūmi, melodiski un spēcīgi – No Hope In Sight, An Eternity of Lies un Victim of the Past, kas katrreiz uzdzen zosādu.


Marilyn Manson – The Pale Emperor (rock)

Izklausās roķīgāk un nedaudz lipīgāk nekā iepriekšējais. Atmiņā palika viegli sērīgā Warship My Wreck un roķīgais The Devil Beneath My Feet.


Intronaut – The Direction of Last Things (prog metal)

Personīgs jaunatklājums – pārejas no smagiem rifiem uz džezīgām starpspēlēm uz djent un atpakaļ, viscaur izklausoties saprotami un labi.


Cradle of Filth – Hammer of the Witches (dani metal)

Izklausās pēc senāku laiku CoF. Nav briesmīgi, bet nav sevišķi pielīpoši, bet tāda sāpe man bija jau ar iepriekšējiem vairākiem viņu albūmiem. Varbūt vienīgi melodiskais sākuma riffs no Blackest Magick in Practice.


Sworn In – The Lovers/The Devil (djent emo)

Pilnīgi nejauši uzieti – pirmais pielipa Sunshine, tā kā industrial deathcore something something. Visumā diezgan interesanti, varbūt pie vainas tas, ka sen nebiju neko emoveidīgu dzirdējis.


Thy Art Is Murder – Holy War (deathcore)

Skaitoties varen svarīgi no deathcore, bet kautkā nepielipa, pārāk līdzīgas dziesmas savā starpā. Basically bassbočka, 0-0-0-0-0-1-0-0–0 un laiku pa laikam 8-7-5,7-5-3. Varbūt jāatgriežas pie ši vēlāk, kad būs pareizais noskaņojums, citādi liekas, ka tituldziesma pilnībā atspoguļo visu pārējo albūmā sastopamo.


Make Them Suffer – Old Souls (deathcore)

Vairāk atmiņā paliekošs kā Holy War, brutālās daļas mijās ar klavierēm. Let Me In, Scraping the Barrel un Marionette.


UNDER CONSTRUCTION


Steven Wilson – Hand.Cannot.Erase

Right in the feels.


Citas lietas šogad:

  • Enter Shikari – The Mindsweep (djent rap something) Anaesthetist
  • The Prodigy – The Day Is My Enemy (tucinieki?) Nasty
  • All That Remains – The Order of Things (rock) For You apparently sajaucu ar All Shall Perish, honest mistake
  • Periphery – Juggernaut:Alpha, Juggernaut:Omega (meh djent)Alpha escapes me kā viņi var skaitīties svarīgi djent pārstāvji
  • Cattle Decapitation – The Anthropocene Extinction(grind) Manufactured Extinct
  • Shinedown – Threat To Survival (meh rock?) Cut The Cord
  • Slayer – Repentless (angry old christian metal) Repentless vienkārši meh
  • Papa Roach – F.E.A.R. (meh rock) Face Everything And Rise kkur biju lasījis, ka arī šitie tagad taisot djent. no, they don’t
  • Trivium – Silence In The Snow (meh metal) Silence In The Snow
  • Soulfly – Archangel (metal) Archangel
  • Death Cab For Cutie – Kintsugi (light rock) Black Sun

2014.gads mūzikā

UNDER CONSTRUCTION
AFTER CONSTRUCTION
nācis klāt par In Flames un Slipknot beigu beigās nebija nemas tik slikts. ne labs, bet ne tik briesmīgs cik sākumā likās (Killpop)

Whitechapel – Our Endless War (deathcore)


Spēcīgs ieraksts – tucīgi riffi, nikns bet saprotams growl vokāls. Īpaši var izcelt Saw Is the Law, Worship the Digital Age un Diggs Road. [9]

Arch Enemy – War Eternal (melodic death metal)


Andželu kā vokālisti ir nomainījusi Alisa no The Agonist, kurai balss ir nedaudz maigāka. Citādi viss ir savās vietās – ģitāru harmonijas, melodiskas starpspēles un niknums. Īpaši patika You Will Know My Name, tituldziesma un Time Is Black. Dzīvajā arī izklausās labi. [8]

Carnifex – Die Without Hope (deathcore)


Man pašam šis bija jaunatklājums. Savā ziņā līdzīgi Whitechapel, tikai krietni niknāk un tehniskāk, bet tāpat melodiski. Pirmā paķēra tituldziesma, Dark Days ļoti iespaidīgi iesaistītas klavieres, Where the Light Dies ar lipīgiem riffiem. [9]

At the Gates – At War With Reality (melodic death metal)


Pēc 19 gadu pārtraukuma ierakstu izdevuši vieni no melodeath pamatlicējiem. Nav baigi labi, bet nav arī baigi slikti – vokālis ir pabriesmīgs, bet pārējais ir daudzmaz tāds pats kā senos laikos. Atmiņā daudzmaz palika tikai tituldziesma un Book of Sand. Conspiracy of the Blind sākuma rifs ir aizdomīgi līdzīgs Suicide Nation galvenajam riffam no sen atpakaļ. [7]

Devilment – The Great and Secret Show (CoF-metal)


Pēc būtības tas pats Cradle of Filth – Dani Filth vokāls + lipīgas melodijas un kačka. Dziesmas lipīgas ir gandrīz visas, īpaši atmiņā iespiedās Summer Arteries, Even Your Blood Group Rejects Me, Laudanum Skull un Girl From Mystery Island. Caur un caur lipīgi. [9]

Jack White – Lazaretto (alternative rock)


Neparasts un lipīgs – līdzīgi kā Blunderbuss, arī šo ierakstu tā vienkārši aprakstīt neizdodas. Pašam -elanholiskās Temporary Ground un Would You Fight For My Love?. [8]

Cynic – Kindly Bent to Free Us (progressive rock)


Mierīgi un pacilājoši, no metāla gandrīz nekas vairs nav palicis. Lion’s Roar pamata riffs viens no gada lipīgākajiem, vēl iepatikās krietni mierīgākā Moon Heart Sun Head. Spēcīgi, bet neuzmācīgi. [8]

Insomnium – Shadows of the Dying Sun (melodic death metal)


While We Sleep ir viena no labākajām šī gada dziesmām – melodiski un mazliet, mazliet nikni. Neviena cita ieraksta dziesma gan tādu ārkārtīga lipīguma līmeni nesasniedz un ir diezgan līdzīgas, bet tāpat patīkami – Lost to Night un The Promethean Song. [8]

Lana del Rey – Ultraviolence (sad pop)


Līdzīgi iepriekšējam, varbūt mazliet, mazliet vājāk. Tāpat – West Coast, Cruel World, Money Power Glory un Black Beauty. [7]

Mastodon – One More Around the Sun (progressive metal)


Hz par to progressive daļu, bet sanācis lipīgi – The Motherload pamata riffs ir viens no lipīgākajiem šogad, pārējās dziesmas arī tur līdzi. Nemanīju gan nekādus lauztus ritmus vai vispār ko nestandarta, kā to no Mastodon varētu sagaidīt – twerkošana metāla video neskaitās inovācija. [7]

Architects – Lost Frever/ Lost Together (djentcore)


Djent vairs nav nekas īpašs un ar to baigi izcelties nevar, bet šiem ir arī īpatnējs brēcošais vokāls un pārmaiņas pēc djent is done right. Naysayer dos aptuvenu priekštatu, ko sagaidīt no visa pārējā – dziesmas ir kinda līdzīgas. [7]

Slipknot – .5: The Gray Chapter (metal)


Drūmi un vienveidīgi. Zaudējuši Joey Hordison un kautkādu bassistu, Slipknot ir tikai ēna no savas agrākās godības – tuvākais vecajam Slipknot ir Stone Sour, kuru pēdējie ieraksti ir gan nikni, gan lipīgi, ko nevaru teikt par Slipknot. Devil In I ir kinda ok, The Negative One un Custer atgādina pagājušos laikus, bet līdz galam netrāpa. Citējot viņus pašu no sen atpakaļ : “You are wrong, fucked and overrated, I think I’m gonna be sick and its your fault”. [6]

Linkin Park – The Hunting Party (numetal)


Mazāk elektronikas un vairs neizklausās pārproducēti un sterili – ir viegla garāžas sajūta. Visā visumā lipīgi – All For Nothing paķēra visvairāk, bet vērts noklausīties visu, atgādināja kādēļ Linkin Park sen atpakaļ bija tik populāri. [8]

BabyMetal – BabyMetal (popmetal)


Trīs mazas japāņu meitenes dzied un dejo pa virsu melodic death metal japāņu tradīcijās – nedaudz atgādināja Blood Stain Child. BabyMetal atradu noklausoties interviju ar Jeff Walker no Carcass @Sonisphere – “…smiles on peoples faces, isn’t that what musicis all about”. Pacilājoši, gaiši un tucīgi. [8]

“Wierd Al” Yankovich – Mandatory Fun (parody pop)


Pēc labākajām Al tradīcijām – asprātīgi un trāpīgi. Parodijām gan svarīgi zināt kas tiek parodēts, kā dēļ biju spiests uzzināt par visādām Iggy Azalea n’shit. Visvairāk atmiņā palika Inactive – parodija par Imagine Dragons Radioactive. [7]

Within Temptation – Hydra (gothic rock)


Lipīgi, bet diezgan vienveidīgi savā lipīgumā – ja izdevies izvairīties no pārējām līdzīgajām grupām pēdējā laikā, tad ir kinda interesanti. [7]

Ieraksti kas noklausīti pārāk maz, lai pateiktu ko jēdzīgu

Opeth – Pale Communion (progressive rock)
Kad viņu vokālists nosolījās vairs negrowlot, es nosolījos vairs neklausīties – godīgi sakot no vairākām reizēm, kuras šo klausījos, neko neatceros un nekas nav palicis prātā.

Killer Be Killed – Killer Be Killed (metal)


Veidota kā supergrupa no Dillinger Escape Plan vokālista, Mastodon basista un Max Cavalera (Soulfly/Sepultura?). Izklausās spēcīgi, Wings of Feather and Wax kādu laiku gāja uz apli, bet varbūt būtu bijis labāk bez Max Cavalera.

Bloodshot Dawn – Demons (melodic death metal)


Tehniski un melodiski.

Emmure – Eterenal Enemies (deathcore)


Izdot singlu Bring a Gun to School nākamajā dienā pēc kārtējās skolu apšaudes ASV – kinda in bad taste.

Die Antwoord – Donker Mag (rap?)


Apparently viņi tagad ir pieteikami lieli, lai viņu videoklipā parādītos Marilyn Manson. Citādi bit too gangsta priekš manis.

In Flames – Siren Charms (modern rock)


Diezgan lipīgi – vairs nav tik smagi kā senākos laikos, bet melodiskie rifi ir palikuši un ir pretty awesome. Rusted NailWith Eyes Wide Open un Filtered Truth.

Lietas, ko nenoklausījos vispār:

Suicide Silence – You Can’t Stop Me (crabcore?)
Bigelf – Into the Maelstrom (kautkas, ko Mike Portnoy dara pēc Dream Theater)
The Fray – Helios (poprock vulgaris)
Issues – Issues (something something, idk)
Dead by April – Let the World Know  (something something, idk)
Behemoth – The Satanist (black metal)
Demon Hunter – Extremist (something something, idk)
Iced Earth – Plagues of Babylon  (something something, idk)
Steel Panther – All You Can Eat (glam metal)
Sonic Syndicate – Sonic Syndicate (dāņu dance metal?)
Tarja – Left In The Dark (wild guess – gothic rock?)
Godsmack – 1000hp (meh metal?)
Imogen Heap Sparks (alternative something)
Sixx:A.M. Modern Vintage (rehab rock?)

2013.gads mūzikā

Soilwork – The Living Infinite (melodic metal)


Iespējams spēcīgākais, kas iznācis šogad – melodiski un nikni labākajās Soilwork tradīcijās. Īpaši palika atmiņā Long Live the Misanthrope, This Momentary Bliss, Vesta un Parasite Blues. [10]

Carcass – Surgical Steel (melodic death metal)


Pēc 18 gadu pārtraukuma Carcass ir izdevuši jaunu ierakstu, atgādinot, kāpēc viņi bija tik svarīgi gan grindcore, gan melodic death žanru veidošanās procesā un ka kopš Carcass izjukšanas nekas tā pa īstam viņus aizstāt nav spējis. Izklausās kā turpinājums Swansong ierakstammelodiski, bet reizē graindīgi, tikai vēl skaidrāk un vēl precīzāk. Atsevišķi varu izcelt The Granulating Dark Satanic Mills un Mount of Execution. [9]

DevilDriver –Winter Kills (groove metal)


DevilDriver kā DevilDriver – tucīgi un nedaudz lipīgi, jo sevišķi Haunting Refrain un Desperate Times. Atsevišķi pieminama Awolnation dziesmas Sail metāla versija – Dez Fafara vokāls nav īsti vietā, bet ir tīri ok, vai vismaz uzjautrinoši. [8]

Korn – Paradigm Shift (nu metal)


Krietni mazāk elektronikas kā Path to Totality bet kaut kas tomēr ir palicis, visumā diezgan iespaidīgi. Varbūt nedaudz mierīgāk kā parasti, bet aiz katras mierīgas daļas ir kāds smags riffs un tas izlīdzsvarojas. Īpaši patika Prey for Me, Love & Meth, Never Never, Punishment Time un It’s All Wrong. [9]

Chimaira – Crown of Phantoms (groove metal)


Ar pēdējām grupas sastāva izmaiņām Chimaira sastāvā tagad spēlē grupas Daath ģitārists (Emil Werstler), basists (Jeremy Creamer) un vokālists (Sean Zatorsky), attiecīgi skanējums ir krietni savādāks – nemainīgs saglabājies tikai Mark Hunter vokāls un dziesmu teksti, kas bija iespējams, grupas vājākais posms. Bet varēja būt krietni ļaunāk. Īpaši iespārda rifi no tituldziesmas. [7]

Megadeth – Super Collider (metal)


Noteikti ne spožākais Megadeth veikums – pazudis gandrīz viss niknums un palicis tāds melodisks roks. Atmiņā palika Don’t Turn Your Back, Forget to Remember un Dance in the Rain. Built for War bija vienīgā tāda niknāka.  [7]

iwrestledabearonce – Late for Nothing (experimental metal)


(dziesma sākas 2:18)
Tikai īpaši pielāgotām ausīm. Melodiskās daļas, math metāls, brēkšana, djent viedīgas lietas un elektronika nomaina viens otru, bet kopumā izklausās labi. Vislabāk patika Letters to Stallone, Firebees un Inside Job. [8]

The Dillinger Escape Plan – One of Us Is The Killer (experimental metal)


Netipiski, bet ieraksta tituldziesma ir viena no gada lipīgākajām balādēm. Īpaši iepatikās tituldziesma, Nothing’s Funny, Paranoia Shields un Crossburner. [8]

Butcher Babies – Goliath (heavy metal)


(dziesma sākas 0:43)
Izklausās pēc nedaudz niknāka In This Moment, ar nelielu devu djent. Atsevišķi izceļamas Gasoline, Dead Poet un Give Me Reason. Kopsummā ļoti spēcīgi. [8]

Dark Tranquility – Construct (melodic death metal)


Melodic death metāla senmeistari – nekā graujoši jauna, noslīpēta līdzšinējā formula. For Broken Words, Uniformity, State of Trust un None Becoming. [8]

The Black Dahlia Murder – Everblack (death metal)


Ļoti brutāli un reizē melodiski. Īpaši izceļu Goat of Departure, Their Beloved Absentee un Raped in Hatred by Vines of Thorn. [8]

Children of Bodom – Halo of Blood (melodic death metal)


Nepamet sajūta, ka kas tāds reiz jau ir dzirdēts, bet ir labi, jo sevišķi Bodom Blue Moon un One Bottle and a Knee Deep, bet nav nekā atmiņā paliekoša. [7]

The Lonely Island – The Wack Album (parody pop)


Nav tik lipīgs kā Incredibad, bet tīri ok. Visvairāk atmiņā palika Spring Break Anthem, Go Kindergarten un YOLO. „Thoughtful as fuck” [7]

Nekrogoblikon – power (heavy metal)


Goblini un smagais metāls ir varen uzjautrinoša kombinācija. Lipīgi un mošojami, īpaši Powercore un Friends (In Space) [8]

Scale the Summit – The Migration (instrumental progressive metal)


Gan mierīgi, gan pasmagi, bet visu laiku tehniski. Īpaši patika The Traveler un Narow Salient. [8]

Tālāk seko ieraksti, ko noklausījos tikai daļēji:

Rob Zombie – Venomous Rat Regeneration Vendor (industrial metal)


Skanējums kā jau Rob Zombie, bet mani personīgi nepaķēra. Vēl jo projām tā ir american made music to strip by , bet mazāk lipīga kā iepriekš.

Puscifer – Donkey Punch the Night (alternative something)


Viss pārējais ir varen elektroniski un ne pārāk interesanti priekš manis.

Five Finger Death Punch – The Wrong Side of Heaven and the Righteous Side of Hell (heavy metal)


Noklausījos tikai nelielu daļu, īsumā – smags metāls ar spēcīgu vokālu, diezgan daudzsološi.

NIN – Hesitation Marks (alternative metal)


Atkal varen elektroniski un nav nekā, kas piesaistītu uzmanību

Bullet for My Valentine – Temper Temper (emo metal)
Atgādināja, kāpēc emo tika apcelti.

Tesseract – Altered State (meh progressive something)
Ļoti ambient un ļoti nemetāliski, varbūt noder kā palīglīdzeklis aizmigšanai.


Oficiālais video  kā progressive djent metal tentacle porn bet tāpat pamanās garlaikot. I don’t even.

Lietas, ko tā arī nenoklausījos:

Placebo – Loud Like Love (rock)
Wednesday 13 – The Dixie Dead (horror rock)
HIM – Tears on Tape (rock)
Avenged Sevenfold – Hail to the King (alternative metal)
Dream Theater – Dream Theater (progressive rock)

Random lietas:
KONTRUST – Hey DJ!
jocīgi tucinieki/metāls
Bloodshot Dawn – Vision
tiešām spēcīgs un melodisks metāls. Ne no šī gada, bet dziesmas awesomeness izliec telplaiku
AVATARIUM – Boneflower
jocīgs roks

2012.gads mūzikā

Neliels apskats par albūmiem, kas iznākuši nu jau pagājušā gada laikā.

Lamb of God – Resolution(groove metal)

LoG niknie un precīzie motorzāģi ir tikpat nikni un precīzi kā vienmēr, nav īpaši ko piebilst. Groove metāls savā labākajā izpausmē un ,iespējams, labākais smagā metāla disks šogad. Tehniskums nekļūst garlaicīgs, niknums nezaudē precizitāti un asumu. Lielākajā daļā gadījumu izraisa nekontrolējamu vēlmi kratīt matus. [9]

Jack White – Bluderbuss(alternative rock)

Īpatnēji lipīgs, atbilstoši agrākajam White Stripes līderim. Noteikti iesaku dziesmas Love Interruption un Take Me With You When You Go. Diezgan episks ieraksts, nezinu kā to aprakstīt, tāpēc to nedarīšu, to vajag dzirdēt katram pašam. [8]

In This Moment – Blood(alternative metal)

Tituldziesmai ir manuprāt gada labākais piedziedājums. Unikāls vokāls, labākā brēkšana, ko esmu dzirdējis, un spēcīga mūzika pati par sevi. Ir gan drūmāki, gan niknāki punkti, noteikti papildus tituldziesmai iesaku Adrenalize. Īsumā – nikni, tad melanholiski, tad atkal nikni un tad atkal melanholiski. Un visu laiku spēcīgi. [9]

Meshuggah – Koloss(math metal)

Djent tēvi, kuriem neviens netur līdzi noziegumos pret 4/4 taktsmēru, turpina to, ko darījuši vienmēr – čakarē cilvēku ausis ar lauztiem vai vienkārši dīvainiem ritmiem un skaisti greiziem soliņiem. Tajā pašā laikā viņi ne reizi nekļūst par nesaprotamu nošu un poliritmu putru – fakts, kas viņus atšķir no visiem sekotājiem. Man pašam – The Demon’s Name Is Surveillance. [9]

Aesop Rock – Skelethon(progressive rap)

Aesop Rock ir ļoti īpatnējs reperis, kura tekstu jēgu ir grūti uztvert, taču katram ir dota brīvība interpretēt savā veidā. Bīti arī ir īpatnēji, kaut vai to dēļ vērts noklausīties, ar laiku parādīsies arī kāda doma, kas jauki sapīsies ar dziesmu vārdiem. Pagaidām smadzenēs ieķērušās Saturn Missiles un Crows 2, tomēr neviena nepārsit None Shall Pass no iepriekšējā albūma, taču iespējams ka tas ir minēto domu trūkuma dēļ. „Fortune is a bitch with venom and laser tits, maybe sin will make for sugar flavored flesh”, apmēram tā. [8]

Serj Tankian – Harikiri(alternative rock)

Kopš Serj darbojas bez pārējiem System of a Down, grūti nepamanīt, ka tekstu tēmas vēl biežāk ir politiskas – kapitālisma nosodījums, utt. Salīdzinot ar iepriekšējiem veikumiem, šoreiz lielākoties ir ģitāras un bungas, nevis orķestris vai klavieres, tā kā arī rezultāts atgādina sistēmu no gaišākiem laikiem, vismaz tās maigāko pusi. [7]

Lana Del Rey – Born to Die(pop?)

Lipīgas dziesmas, kas turpina salīdzinoši drūmas mūzikas ieplūšanu „meinstrīmā”, ko sāka Adele un Gotye. Neesmu dzirdējis, ka viņai kādreiz būtu labi izdevies dziedāt dzīvajā, bet albūms ir klausāms. Teksti reizēm ir ļoti cacīgi, kontaktā ar īpaši true metālistiem varētu izraisīt anihilāciju. [7]

Marilyn Manson – Born Villain(industrial rock)

Neizraisa īpašas emocijas, visu laiku liekas, ka kautkā pietrūkst. Iesaku The Flowers of Evil un You’re So Vain. [6]

Hurt – The Crux(alternative metal)

Metāliskas balādes, tiešām spēcīgas dziesmas, Eden un How We End Up Alone  jo īpaši. [9]

Garbage – Not Your Kind of People(alternative rock)

Atgriezušies pēc 7 gadu pātraukuma, Garbage savā skanējumā ir gan roķīgi, gan elektroniski, bet vienmēr viegli klausāmi un dejojami. Dažbrīd ģitāras pat atgādina metālu(Battle in Me piedziedājums jo īpaši), kas ir netipiski, bet neliekas nevietā. Battle in Me un Sugar ir īpatnējas –vokāls izklausās nedaudz pēc velna no Powerpuff Girls, vai nu balss ir nobīdīta(pitch-shift)  vai arī tur vokāliste tur nepiedalās vispār. Šis eksperiments man nepatika, bet visas pārējās dziesmas ir ok.[9]

Whitechapel – Whitechapel(deathcore)

Grupa ar iespējams lielāko stīgu skaitu pret cilvēku skaitu pārsteidz ar patīkami skaidru, smagu un niknu spēli. Zemas ģitāras, skaidrs growl vokāls, gadās pa lauztam ritmam – tieši šādus attālus Meshuggah līdziniekus sen biju meklējis. Nekādu skaidro vokālu, nekādu akustisku starpspēļu vai breakdown’i breakdown’u pēc, tikai spēcīga matu kratīšanas mūzika, nez vai tas vairs pat skaitās deathcore. Īpaši iepatikās – (Cult)uralist, Section 8 un I, Dementia. [8]

Birthday Massacre – Hide and Seek

Jaunmodīgs Depeche Mode ar sievietes vokālu vai tomēr metāls ar elektroniku? Ar tik nomācoši elektronisku skanējumu, ka to varētu saukt par dabstepu(īpaši dziesma Alibis) un daudzi vājāki prāti neiebilstu. Bet mērķis ir sasniegts – ir tucīgi un pat nedaudz lipīgi. Iesaku Down, smagākā dziesma albūmā, bet lielākoties dziesmas ir vēl mierīgākas un ļoti līdzīgas. Tas saucoties New Wave. [7]

Three Days Grace – Transit of Venus(meh rock)

Izklausās, ka ģitāristi ir iemācījušies kautko jaunu, taču tas nācis par sliktu vidējam dziesmu lipīguma faktoram. Bet tas ir un paliek TDG, lipīgums joprojām ir primārs mērķis. Dziesmas Chalk Outline, Expectations un Unbreakable Heart.

Spawn of Possesion – Incurso(technical death metal)

Noteikti kautkur ir cilvēki, kas ir stāvā sajūsmā par šo, bet es neesmu starp viņiem. Kautkādā momentā tehniskums sabojā dziesmas viengablainības sajūtu un tad tās ir vienkārši 4 vienlaicīgas epilepsijas lēkmes. Spawn of Possesion laikam ļoti patīk dzīvoties tajā epilepsijas zonā, arī pēc Christian Muenzner pievienošanās, kurš agrāk spēlēja Necrophagist, kuri, būdami ļoti tehniski, tomēr saglabāja vienotas dziesmas iespaidu un pat bija klausāmi. [6]

Anathema – Weather Systems(atmospheric rock)

Sensenos laikos Anathema bija doom metāls ar death metāla iezīmēm, pēc tam viņi kļuva ievērojami vieglāki, tomēr nezaudējot nomācošo gaisotni un spēju izraisīt depresiju. Tagad arī viņu radītā atmosfēra vairs nav tik nospiedoša, mūzika ir viegli skumīga. Nez kur ir tā roka daļa. No visām – The Storm Before The Calm. [7]

Moonspell – Alpha Noir/Omega White(gothic metal)

Kā parasti, vāji maskēta samaitātība, vairāk mēģinājumu līdzināties mainstrīm blekmetālam, ir sava līdzības arī sen pagājušam Cradle of Filth. Iesaku A Greater Darkness un pacietību. [7]

Paradise Lost – Tragic Idol(gothic metal)

Izklausās kā parasti, drūmi un spēcīgi, bet parasti – nav nekā jauna. Kaut nedaudz atmiņā palika tikai Fear of Impending Hell. [7]

Regina Spektor – What We Saw From The Cheap Seats(indie)

Nedaudz popsīgāk kā līdz šim, iesaku All the Rowboats un Small Town Moon. [7]

Linkin Park – Living Things(meh rock)

Vēl vairāk elektronikas skanējumā, mēģinājums iepludināt dabstepu, laikam sekojot Korn priekšzīmei. Principā – tieši tas pats, kas līdz šim, tikai ar popdabstepa vēsmām. Iesaku Lost in the Echo un Castle of Glass. [6]

Gojira – L’Enfant Sauvage(progressive metal)

Raksturīgs vokāls, kas izklausās pēc skumjas brēkšanas, varbūt tāpēc visas dziesmas izklausās līdzīgi. Diezgan labi izdevies apvienot tehniskumu ar melodiskumu, iesaku dziesmas Born in Winter un L’Enfant Sauvage. [8]

P.O.D. – Murdered Love(nu metal/meh rock)

Diezgan liela miskaste. Ja arī instrumentāli ir labi, vokāls un dziesmu teksti visu sabojā. “The day that they murdered ” nu metal. [4]

Emilie Autumn – Fight Like a Girl(industrial rock)

Koncepta albūms, attiecīgi vienīgā lipīgā dziesma ir tituldziesma un pārējās ārpus albūma konteksta ir liels bezsakars. Klausāmas, bet liels bezsakars. [7]

Lynard Skynard – Last of a Dyin’ Breed(rock)

Klasisks roks, nekādu pārsteigumu, nekādu vilšanos. [6]

Devin Townsend Project – Epicloud(alternative metal)

Episks smagais metāls, bet kardināli atšķirīgs no parastā symphonic metāla, jūtams Devin Townsend bipolārais sindroms visā krāšņumā. Man personīgi visvairāk piedūra True North. [8]

Muse – 2nd Law(alternative rock)

Muse ar daudz dabstepa klāt, sanācis diezgan labi. Lielākoties lēni un mierīgi. Man – Madness. [8]

Diski, kurus nepaspēju noklausīties:

Stone Sour –House of Gold and Bones Part 1 : Absolute Zero jau skan pa radio un izklausās labi

Deftones – Koi No Yokan

DethKlok – Dethalbum III : parodijgrupa, kuriem nereti sanāk labāk par orģinālu

Emmure – Slave to the Game : iepriekšējais disks Speaker of the Dead bija ļoti labs