2013.gads mūzikā

Soilwork – The Living Infinite (melodic metal)

Iespējams spēcīgākais, kas iznācis šogad – melodiski un nikni labākajās Soilwork tradīcijās. Īpaši palika atmiņā Long Live the Misanthrope, This Momentary Bliss, Vesta un Parasite Blues. [10]

Carcass – Surgical Steel (melodic death metal)

Pēc 18 gadu pārtraukuma Carcass ir izdevuši jaunu ierakstu, atgādinot, kāpēc viņi bija tik svarīgi gan grindcore, gan melodic death žanru veidošanās procesā un ka kopš Carcass izjukšanas nekas tā pa īstam viņus aizstāt nav spējis. Izklausās kā turpinājums Swansong ierakstammelodiski, bet reizē graindīgi, tikai vēl skaidrāk un vēl precīzāk. Atsevišķi varu izcelt The Granulating Dark Satanic Mills un Mount of Execution. [9]

DevilDriver –Winter Kills (groove metal)

DevilDriver kā DevilDriver – tucīgi un nedaudz lipīgi, jo sevišķi Haunting Refrain un Desperate Times. Atsevišķi pieminama Awolnation dziesmas Sail metāla versija – Dez Fafara vokāls nav īsti vietā, bet ir tīri ok, vai vismaz uzjautrinoši. [8]

Korn – Paradigm Shift (nu metal)

Krietni mazāk elektronikas kā Path to Totality bet kaut kas tomēr ir palicis, visumā diezgan iespaidīgi. Varbūt nedaudz mierīgāk kā parasti, bet aiz katras mierīgas daļas ir kāds smags riffs un tas izlīdzsvarojas. Īpaši patika Prey for Me, Love & Meth, Never Never, Punishment Time un It’s All Wrong. [9]

Chimaira – Crown of Phantoms (groove metal)

Ar pēdējām grupas sastāva izmaiņām Chimaira sastāvā tagad spēlē grupas Daath ģitārists (Emil Werstler), basists (Jeremy Creamer) un vokālists (Sean Zatorsky), attiecīgi skanējums ir krietni savādāks – nemainīgs saglabājies tikai Mark Hunter vokāls un dziesmu teksti, kas bija iespējams, grupas vājākais posms. Bet varēja būt krietni ļaunāk. Īpaši iespārda rifi no tituldziesmas. [7]

Megadeth – Super Collider (metal)

Noteikti ne spožākais Megadeth veikums – pazudis gandrīz viss niknums un palicis tāds melodisks roks. Atmiņā palika Don’t Turn Your Back, Forget to Remember un Dance in the Rain. Built for War bija vienīgā tāda niknāka.  [7]

iwrestledabearonce – Late for Nothing (experimental metal)

(dziesma sākas 2:18)
Tikai īpaši pielāgotām ausīm. Melodiskās daļas, math metāls, brēkšana, djent viedīgas lietas un elektronika nomaina viens otru, bet kopumā izklausās labi. Vislabāk patika Letters to Stallone, Firebees un Inside Job. [8]

The Dillinger Escape Plan – One of Us Is The Killer (experimental metal)

Netipiski, bet ieraksta tituldziesma ir viena no gada lipīgākajām balādēm. Īpaši iepatikās tituldziesma, Nothing’s Funny, Paranoia Shields un Crossburner. [8]

Butcher Babies – Goliath (heavy metal)

(dziesma sākas 0:43)
Izklausās pēc nedaudz niknāka In This Moment, ar nelielu devu djent. Atsevišķi izceļamas Gasoline, Dead Poet un Give Me Reason. Kopsummā ļoti spēcīgi. [8]

Dark Tranquility – Construct (melodic death metal)

Melodic death metāla senmeistari – nekā graujoši jauna, noslīpēta līdzšinējā formula. For Broken Words, Uniformity, State of Trust un None Becoming. [8]

The Black Dahlia Murder – Everblack (death metal)

Ļoti brutāli un reizē melodiski. Īpaši izceļu Goat of Departure, Their Beloved Absentee un Raped in Hatred by Vines of Thorn. [8]

Children of Bodom – Halo of Blood (melodic death metal)

Nepamet sajūta, ka kas tāds reiz jau ir dzirdēts, bet ir labi, jo sevišķi Bodom Blue Moon un One Bottle and a Knee Deep, bet nav nekā atmiņā paliekoša. [7]

The Lonely Island – The Wack Album (parody pop)

Nav tik lipīgs kā Incredibad, bet tīri ok. Visvairāk atmiņā palika Spring Break Anthem, Go Kindergarten un YOLO. „Thoughtful as fuck” [7]

Nekrogoblikon – power (heavy metal)

Goblini un smagais metāls ir varen uzjautrinoša kombinācija. Lipīgi un mošojami, īpaši Powercore un Friends (In Space) [8]

Scale the Summit – The Migration (instrumental progressive metal)

Gan mierīgi, gan pasmagi, bet visu laiku tehniski. Īpaši patika The Traveler un Narow Salient. [8]

Tālāk seko ieraksti, ko noklausījos tikai daļēji:

Rob Zombie – Venomous Rat Regeneration Vendor (industrial metal)

Skanējums kā jau Rob Zombie, bet mani personīgi nepaķēra. Vēl jo projām tā ir american made music to strip by , bet mazāk lipīga kā iepriekš.

Puscifer – Donkey Punch the Night (alternative something)

Viss pārējais ir varen elektroniski un ne pārāk interesanti priekš manis.

Five Finger Death Punch – The Wrong Side of Heaven and the Righteous Side of Hell (heavy metal)

Noklausījos tikai nelielu daļu, īsumā – smags metāls ar spēcīgu vokālu, diezgan daudzsološi.

NIN – Hesitation Marks (alternative metal)

Atkal varen elektroniski un nav nekā, kas piesaistītu uzmanību

Bullet for My Valentine – Temper Temper (emo metal)
Atgādināja, kāpēc emo tika apcelti.

Tesseract – Altered State (meh progressive something)
Ļoti ambient un ļoti nemetāliski, varbūt noder kā palīglīdzeklis aizmigšanai.

Oficiālais video  kā progressive djent metal tentacle porn bet tāpat pamanās garlaikot. I don’t even.

Lietas, ko tā arī nenoklausījos:

Placebo – Loud Like Love (rock)
Wednesday 13 – The Dixie Dead (horror rock)
HIM – Tears on Tape (rock)
Avenged Sevenfold – Hail to the King (alternative metal)
Dream Theater – Dream Theater (progressive rock)

Random lietas:
KONTRUST – Hey DJ!
jocīgi tucinieki/metāls
Bloodshot Dawn – Vision
tiešām spēcīgs un melodisks metāls. Ne no šī gada, bet dziesmas awesomeness izliec telplaiku
AVATARIUM – Boneflower
jocīgs roks

2012.gads mūzikā

Neliels apskats par albūmiem, kas iznākuši nu jau pagājušā gada laikā.

Lamb of God – Resolution(groove metal)

LoG niknie un precīzie motorzāģi ir tikpat nikni un precīzi kā vienmēr, nav īpaši ko piebilst. Groove metāls savā labākajā izpausmē un ,iespējams, labākais smagā metāla disks šogad. Tehniskums nekļūst garlaicīgs, niknums nezaudē precizitāti un asumu. Lielākajā daļā gadījumu izraisa nekontrolējamu vēlmi kratīt matus. [9]

Jack White – Bluderbuss(alternative rock)

Īpatnēji lipīgs, atbilstoši agrākajam White Stripes līderim. Noteikti iesaku dziesmas Love Interruption un Take Me With You When You Go. Diezgan episks ieraksts, nezinu kā to aprakstīt, tāpēc to nedarīšu, to vajag dzirdēt katram pašam. [8]

In This Moment – Blood(alternative metal)

Tituldziesmai ir manuprāt gada labākais piedziedājums. Unikāls vokāls, labākā brēkšana, ko esmu dzirdējis, un spēcīga mūzika pati par sevi. Ir gan drūmāki, gan niknāki punkti, noteikti papildus tituldziesmai iesaku Adrenalize. Īsumā – nikni, tad melanholiski, tad atkal nikni un tad atkal melanholiski. Un visu laiku spēcīgi. [9]

Meshuggah – Koloss(math metal)

Djent tēvi, kuriem neviens netur līdzi noziegumos pret 4/4 taktsmēru, turpina to, ko darījuši vienmēr – čakarē cilvēku ausis ar lauztiem vai vienkārši dīvainiem ritmiem un skaisti greiziem soliņiem. Tajā pašā laikā viņi ne reizi nekļūst par nesaprotamu nošu un poliritmu putru – fakts, kas viņus atšķir no visiem sekotājiem. Man pašam – The Demon’s Name Is Surveillance. [9]

Aesop Rock – Skelethon(progressive rap)

Aesop Rock ir ļoti īpatnējs reperis, kura tekstu jēgu ir grūti uztvert, taču katram ir dota brīvība interpretēt savā veidā. Bīti arī ir īpatnēji, kaut vai to dēļ vērts noklausīties, ar laiku parādīsies arī kāda doma, kas jauki sapīsies ar dziesmu vārdiem. Pagaidām smadzenēs ieķērušās Saturn Missiles un Crows 2, tomēr neviena nepārsit None Shall Pass no iepriekšējā albūma, taču iespējams ka tas ir minēto domu trūkuma dēļ. „Fortune is a bitch with venom and laser tits, maybe sin will make for sugar flavored flesh”, apmēram tā. [8]

Serj Tankian – Harikiri(alternative rock)

Kopš Serj darbojas bez pārējiem System of a Down, grūti nepamanīt, ka tekstu tēmas vēl biežāk ir politiskas – kapitālisma nosodījums, utt. Salīdzinot ar iepriekšējiem veikumiem, šoreiz lielākoties ir ģitāras un bungas, nevis orķestris vai klavieres, tā kā arī rezultāts atgādina sistēmu no gaišākiem laikiem, vismaz tās maigāko pusi. [7]

Lana Del Rey – Born to Die(pop?)

Lipīgas dziesmas, kas turpina salīdzinoši drūmas mūzikas ieplūšanu „meinstrīmā”, ko sāka Adele un Gotye. Neesmu dzirdējis, ka viņai kādreiz būtu labi izdevies dziedāt dzīvajā, bet albūms ir klausāms. Teksti reizēm ir ļoti cacīgi, kontaktā ar īpaši true metālistiem varētu izraisīt anihilāciju. [7]

Marilyn Manson – Born Villain(industrial rock)

Neizraisa īpašas emocijas, visu laiku liekas, ka kautkā pietrūkst. Iesaku The Flowers of Evil un You’re So Vain. [6]

Hurt – The Crux(alternative metal)

Metāliskas balādes, tiešām spēcīgas dziesmas, Eden un How We End Up Alone  jo īpaši. [9]

Garbage – Not Your Kind of People(alternative rock)

Atgriezušies pēc 7 gadu pātraukuma, Garbage savā skanējumā ir gan roķīgi, gan elektroniski, bet vienmēr viegli klausāmi un dejojami. Dažbrīd ģitāras pat atgādina metālu(Battle in Me piedziedājums jo īpaši), kas ir netipiski, bet neliekas nevietā. Battle in Me un Sugar ir īpatnējas –vokāls izklausās nedaudz pēc velna no Powerpuff Girls, vai nu balss ir nobīdīta(pitch-shift)  vai arī tur vokāliste tur nepiedalās vispār. Šis eksperiments man nepatika, bet visas pārējās dziesmas ir ok.[9]

Whitechapel – Whitechapel(deathcore)

Grupa ar iespējams lielāko stīgu skaitu pret cilvēku skaitu pārsteidz ar patīkami skaidru, smagu un niknu spēli. Zemas ģitāras, skaidrs growl vokāls, gadās pa lauztam ritmam – tieši šādus attālus Meshuggah līdziniekus sen biju meklējis. Nekādu skaidro vokālu, nekādu akustisku starpspēļu vai breakdown’i breakdown’u pēc, tikai spēcīga matu kratīšanas mūzika, nez vai tas vairs pat skaitās deathcore. Īpaši iepatikās – (Cult)uralist, Section 8 un I, Dementia. [8]

Birthday Massacre – Hide and Seek

Jaunmodīgs Depeche Mode ar sievietes vokālu vai tomēr metāls ar elektroniku? Ar tik nomācoši elektronisku skanējumu, ka to varētu saukt par dabstepu(īpaši dziesma Alibis) un daudzi vājāki prāti neiebilstu. Bet mērķis ir sasniegts – ir tucīgi un pat nedaudz lipīgi. Iesaku Down, smagākā dziesma albūmā, bet lielākoties dziesmas ir vēl mierīgākas un ļoti līdzīgas. Tas saucoties New Wave. [7]

Three Days Grace – Transit of Venus(meh rock)

Izklausās, ka ģitāristi ir iemācījušies kautko jaunu, taču tas nācis par sliktu vidējam dziesmu lipīguma faktoram. Bet tas ir un paliek TDG, lipīgums joprojām ir primārs mērķis. Dziesmas Chalk Outline, Expectations un Unbreakable Heart.

Spawn of Possesion – Incurso(technical death metal)

Noteikti kautkur ir cilvēki, kas ir stāvā sajūsmā par šo, bet es neesmu starp viņiem. Kautkādā momentā tehniskums sabojā dziesmas viengablainības sajūtu un tad tās ir vienkārši 4 vienlaicīgas epilepsijas lēkmes. Spawn of Possesion laikam ļoti patīk dzīvoties tajā epilepsijas zonā, arī pēc Christian Muenzner pievienošanās, kurš agrāk spēlēja Necrophagist, kuri, būdami ļoti tehniski, tomēr saglabāja vienotas dziesmas iespaidu un pat bija klausāmi. [6]

Anathema – Weather Systems(atmospheric rock)

Sensenos laikos Anathema bija doom metāls ar death metāla iezīmēm, pēc tam viņi kļuva ievērojami vieglāki, tomēr nezaudējot nomācošo gaisotni un spēju izraisīt depresiju. Tagad arī viņu radītā atmosfēra vairs nav tik nospiedoša, mūzika ir viegli skumīga. Nez kur ir tā roka daļa. No visām – The Storm Before The Calm. [7]

Moonspell – Alpha Noir/Omega White(gothic metal)

Kā parasti, vāji maskēta samaitātība, vairāk mēģinājumu līdzināties mainstrīm blekmetālam, ir sava līdzības arī sen pagājušam Cradle of Filth. Iesaku A Greater Darkness un pacietību. [7]

Paradise Lost – Tragic Idol(gothic metal)

Izklausās kā parasti, drūmi un spēcīgi, bet parasti – nav nekā jauna. Kaut nedaudz atmiņā palika tikai Fear of Impending Hell. [7]

Regina Spektor – What We Saw From The Cheap Seats(indie)

Nedaudz popsīgāk kā līdz šim, iesaku All the Rowboats un Small Town Moon. [7]

Linkin Park – Living Things(meh rock)

Vēl vairāk elektronikas skanējumā, mēģinājums iepludināt dabstepu, laikam sekojot Korn priekšzīmei. Principā – tieši tas pats, kas līdz šim, tikai ar popdabstepa vēsmām. Iesaku Lost in the Echo un Castle of Glass. [6]

Gojira – L’Enfant Sauvage(progressive metal)

Raksturīgs vokāls, kas izklausās pēc skumjas brēkšanas, varbūt tāpēc visas dziesmas izklausās līdzīgi. Diezgan labi izdevies apvienot tehniskumu ar melodiskumu, iesaku dziesmas Born in Winter un L’Enfant Sauvage. [8]

P.O.D. – Murdered Love(nu metal/meh rock)

Diezgan liela miskaste. Ja arī instrumentāli ir labi, vokāls un dziesmu teksti visu sabojā. “The day that they murdered ” nu metal. [4]

Emilie Autumn – Fight Like a Girl(industrial rock)

Koncepta albūms, attiecīgi vienīgā lipīgā dziesma ir tituldziesma un pārējās ārpus albūma konteksta ir liels bezsakars. Klausāmas, bet liels bezsakars. [7]

Lynard Skynard – Last of a Dyin’ Breed(rock)

Klasisks roks, nekādu pārsteigumu, nekādu vilšanos. [6]

Devin Townsend Project – Epicloud(alternative metal)

Episks smagais metāls, bet kardināli atšķirīgs no parastā symphonic metāla, jūtams Devin Townsend bipolārais sindroms visā krāšņumā. Man personīgi visvairāk piedūra True North. [8]

Muse – 2nd Law(alternative rock)

Muse ar daudz dabstepa klāt, sanācis diezgan labi. Lielākoties lēni un mierīgi. Man – Madness. [8]

Diski, kurus nepaspēju noklausīties:

Stone Sour –House of Gold and Bones Part 1 : Absolute Zero jau skan pa radio un izklausās labi

Deftones – Koi No Yokan

DethKlok – Dethalbum III : parodijgrupa, kuriem nereti sanāk labāk par orģinālu

Emmure – Slave to the Game : iepriekšējais disks Speaker of the Dead bija ļoti labs